Bišu maize - vērtīgs produkts zarnu mikrobiota stiprināšanai
Pēdējo gadu laikā mikrobiota ir daudzu zinātnisko nozaru, tai skaitā, molekulārās medicīnas, ģenētikas, mikrobioloģijas uc.zinātņu nozaru pētījumu centrā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mikrobiota ne tikai ietekmē vispārējo veselības stāvokli, bet var kalpot kā biomarķieris atsevišķu slimību prognozēšanā, noteikšanā, ārstēšanā un profilaksē. Cilvēka mikrobiotas nozīme medicīnā tiek pētīta ne vien saistībā ar kuņģa zarnu trakta slimībām, bet gandrīz ar visām lielākajām organisma sistēmām. Mikrobiota tiek saistība gan ar metabolo slimību, sirds asinsvadu slimību, alerģisko slimību, autoimūno slimību, onkoloģijas uc.slimību izcelsmi. Pie tam, zarnu mikrobioms tiek saistīts ar mentālo un psihisko veselību. Izmaiņas zarnu traktā un mikrobiomā var būt par cēloni trauksmei, stresam un pat depresijai, kā arī var notikt pretējais – cilvēka emocionālais un psihiskais stāvoklis var ietekmēt zarnu traktu.
Mikrobiota, kas sastāv no visu mikroorganismu sugu kopuma – gan sēnītēm, baktērijām, vīrusiem, ir ļoti svarīgi cilvēka veselības komponente. Ne velti to dēvē par atsevišķu orgānu, jo ietekmē cilvēka imūnsistēmu. Par veselīgu mikrobiotu uzskata tādu, kuras sastāvs ir daudzveidīgs, galvenokārt saturot labvēlīgās baktēriju un sēnīšu sugas, kā arī tai jāpiemīt spējai pielāgoties. Savukārt stāvoklis, kad mikrobiota ir izmainīta ar nelabvēlīgo baktēriju un sēnīšu pārsvaru, sauc par disbiozi. Disbiozi ietekmē gan organisma novecošanas procesi, ārējā vide, uzturs, medikamenti. No medikamentiem visbiežākais disbiozes iemesls ir antibakteriālu līdzekļu lietošana, kā arī tādu medikamentu kā protono sūkņa inhibitoru (PSI), nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļu (NPL) un antipsihotisko līdzekļu lietošana.
Diemžēl nav vienota “pareizā” mikrobioma visiem cilvēkiem, jo tas atšķiras dažādās populācijās gan no vecuma, dzimuma, etniskās piederības, kā arī no daudz citu ārējo un iekšējo faktoru. Katram cilvēkam mikrobiota atšķiras un dzīves laikā var mainīties. Jau no dzimšanas brīža cilvēkam sāk veidoties mikroorganismu kopums kuņģa zarnu traktā, to ietekmē gan veids, kādā bērniņš ir dzimis, gan arī bērna uzturs pirmajos dzīves gados. Vēlākajos gados zarnu mikrobiotu var ietekmēt gan tādi faktori, kas nav maināmi (ģenētiskie, vides faktori), bet pastāv tādi, kurus ir iespējams mainīt gan ar dzīvesveida, fizisko aktivitāšu un uztura paradumu maiņu. No vairākiem ietekmējošiem zarnu mikrobiotas faktoriem, uzturs tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem zarnu mikrobiotas noteicējiem.
Veselīgas mikrobiotas uzturēšanā, uzturam esot vienam no noteicošajiem faktoriem, būtiska ir pārtikas dažādība, prebiotiku un probiotiku saturošu produktu iekļaušana uzturā. Uzturs, kurā pietiekamos daudzumos ir visas svarīgās uzturvielu grupas – olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti, ļauj ķermenim optimāli funkcionēt, sniedz enerģiju un nodrošina ar vitamīniem un mikroelementiem.
Eiropas, Āzijas un Āfrikas iedzīvotāji jau gadsimtiem ilgi ir pazīstami ar probiotikas saturošiem produktiem. Iespējams, ne līdz galam novērtējot šo produktu potenciālu uz veselību, cilvēki jau izsenis uzturā lieto fermentētus produktus, tādus kā kefīrs, jogurts, paniņas, skābi kāposti, kimči, siers, kombuča, siers, vīns, alus, etiķis uc. Fermentācija kalpo ne tikai kā produkta saglabāšanas veids, bet arī fermentācijas rezultātā pieaug produkta uzturvērtība un mainās produkta ķīmiskās īpašības, kā garša, smarža un skābums.
Probiotikas ir mikroorganismi, kurus lietojot noteiktā daudzumā, var ietekmēt cilvēka veselību. Zinātnē un medicīnā vienas no visvairāk pētītajām probiotikām ir Lactobacillus ģints (piemēram, L. acidophilus) un Bifidobacterium (piemēram, B. bifidum) baktērijas un raugs S. Boulardii. Šo baktēriju sugu un celmu labvēlīgā iedarbība tiek pētīta saistībā ar dažādu simptomu un slimību profilaksi un ārstēšanu. Probiotikas visbiežāk tiek nozīmētas pie dažādu kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem – caurejas, aizcietējumiem, meteorisma, akūtu infekcijas slimību risku novēršanai, kairināto zarnu sindroma gadījumos, taukainās aknu hepatozes ārstēšanai, blakņu mazināšanai pēc antibiotiku lietošanas, elpceļu saslimšanu gadījumas uc.
Otrs veids, kā labvēlīgi ietekmēt zarnu mikrobiotu, ir pietiekama šķiedrvielu un prebiotiku iekļaušana uzturā. Prebiotikas galvenokārt ir ogļhidrāti, tomēr ne visi ogļhidrāti var klasificēties kā prebiotikas. Šobrīd par prebiotikām tiek uzskatīti rezistentie oligosaharīdi (fruktāni un galaktāni, inulīns). Pārējām šķiedrvielām, kas nav prebiotikas, piemīt prebiotiku potenciāls vai ir tās ir prebiotiku kandidātes. Savukārt, prebiotikām jāpiemīt trim īpašībām. Tām ir jābūt, pirmkārt, rezistentām pret kuņģa skābi un hidrolīzi un jāuzsūcas kuņģa zarnu traktā, otrkārt, jāspēj metabolizēties ar zarnu mikrobiomu, treškārt, jāsekmē tādu labvēlīgu baktēriju augšanu, kas veicina veselību. Pie tam, prebiotikas nedrīkst veicināt patogēnu baktēriju augšanu, kā arī to lietošanai nedrīkst būt tādu blakusefektu kā meteorisms (pūšanās).
Diemžēl pārmērīga prebiotiku (tāpat kā šķiedrvielu) lietošana var izraisīt nepatīkamus blakus efektus, kā pārmērīga gāzu veidošanās, vēdera pūšanās un caureja. Sevišķi jūtīgi pret prebiotikām ir cilvēki ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS). Zināmākie un plašāk patērētie frukto un galakto oligosaharīdus saturoši produkti ir sīpoli, ķiploki, puravi, pupiņas, turku zirņi, kviešu izstrādājumi (t.sk.pilngraudu), gatavi banāni, dzērvenes, arbūzs, Indijas rieksti. Par prebiotikām tiek uzskatīta arī rezistentā ciete un pektīns. Kā jau pats nosaukums vēsta, rezistentā ciete ir šķiedrvielu veids, kas ir rezistents pret gremošanas enzīmiem un sulām, tā tiek fermentēta resnajā zarnā ar mikroorganismu palīdzību, kā rezultātā veidojas īso ķēžu taukskābes.
Rezistentā ciete tiek iedalīta 5 tipos, tomēr lielākai daļai viszināmākie rezistento cieti saturoši produkti ir rupja maluma jeb pilngraudu produkti, pupiņas, zaļi banāni, zaļi kartupeļi, kā arī vārīti un ledusskapī atdzesēti kartupeļi un graudaugi (piem., makaroni, rīsi, auzu pārslas). Rezistentai cietei tiek piedēvēta īpaši labvēlīga ietekme uz ar vielmaiņu saistītiem traucējumiem, kā glikozes un tauku metabolismu, aptaukošanos, sāta regulāciju un svara kontroli. Šķiedrvielas kā atsevišķa uzturvielu grupa netiek uzskatīta, tomēr tieši šķiedrvielu esamībai vai neesamībai uzturā var būt svarīga loma veselības uzturēšanā un slimību profilaksē. Galvenie šķiedrvielu avoti uzturā ir graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, augļi, rieksti un sēklas. Pietiekamai šķiedrvielu uzņemšana ar uzturu ietekmē zarnu mikrobiomu (baro mikrobiomu) un kuņģa zarnu traktu darbību (regulē vēdera izeju), kā arī regulē holesterīna un glikozes līmeni asinīs.
Bišu maize ir dabiskas izcelsmes produkts, kas satur probiotikas. Bišu maize top pienskābo baktēriju fermentācijas procesā, izmantojot tādus mikroorganismus kā Lactobacillus spp., Pseidomonas spp.un Sacchoromyces spp. (Barta, Pelka). Pateicoties šo baktēriiju un rauga sastāvam, bišu maizi var uzskatīt par vērtīgu probiotiku avotu. (Bakour) Bišu maizē esošās probiotikas ražo bakteriocīdus un īso ķēžu taukskābes, samazinot zarnu pH, palielina zarnu gļotādas aizsardzību un tās funkcijas.
Fermentācija ir bioloģisks process, kurā izmantojot pienskābās baktērijas, cukurs tiek pārveidots par laktātu un šūnu enerģiju (ATP). Fermentācijas rezultātā uzlabojas produkta uzturvērtība, bet arī citu ķīmisko savienojumu klātbūtne šajos produktos padara produktu par īpaši vērtīgu. Salīdzinot ar ziedputekšņiem, bišu maize satur vairāk polifenolus – galvenokārt flavonoīdus un fenolskābi, turklāt uzskata, ka fermentācijas process palielina polifenolu biopieejamību raudzētajā produktā. (Leeuwendaal) Polifenoli ir dabiski antioksidanti un tie labvēlīgi ietekmē zarnu mikrobiotu un imunitāti. Bišu maizē visbiežāk sastopamie polifenolu savienojumi ir kempferols, miricetīns, luteolīns, izorhamnetīns un kvercetīns, mazākos daudzumos iespējama arī tādu savienojumu kā galluskābe, protokatehīnskābe, kofeīnskābe un p-kumarskābe klātbūtne. Līdzīgi kā citos fermentētos produktos, tieši pateicoties fermentācijas procesam, bišu maizes uzturvērtību un biopieejamību var uzskatīt par pārāku salīdzinot ar ziedputekšņiem. Bišu maize tiek viegli absorbēta un sagremota, līdz ar to tiek nodrošināta labāka uzturvielu uzsūkšanās organismā.
Tāpat kā mikrobioma un probiotiku, arī bišu maizes pētījumi par tās daudzpusīgo iedarbību uz cilvēka organismu tikai turpinās. Tomēr jau šobrīd ir zināms, ka bišu maizes iekļaušana uzturā var sniegt vērtīgu pienesumu cilvēka veselības uzturēšanā un slimību profilaksē. Iekļaujot bišu maizi uzturā, organisms tiek apgādāts ar svarīgām aminoskābēm, taukskābēm, mikro un makro elementiem, polifenoliem un fermentiem, kas ir pamats labai veselībai.
Uztura zinātnē saistībā ar cilvēka mikrobiomu tiek daudz pētīts par pārtikas produktiem ar īpaši labu jeb pievienoto vērtību veselības uzlabošanā. Šādi produkti tiek dēvēti par funkcionālo pārtiku. Lai gan funkcionālās pārtikas termins vēl ir neskaidrs, tomēr ņemot vērā funkcionālai pārtikai piedēvētās īpašības, var izsecināt, ka jau gadu simtiem uzturā lietoti ikdienas pārtikas produkti kā kefīrs, jogurts, skābi kāposti, bišu ziedputekšņi, bišu maize un citi produkti, jau satur šīs labvēlīgās īpašības. Lai uzlabotu veselību vien ir jāatceras, ka uzturam ikdienā jābūt daudzveidīgam, pēc iespējas sezonālam un vietējās izcelsmes, kā arī jāiekļauj gan probiotikas, gan prebiotikas saturoši produkti, lai zarnu mikrobioms būtu labi "paēdis".
 |
Raksta autore - uztura speciāliste Agnese Ozoliņa. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas (LDUSA) biedre. |
