UZZINI, KĀ DABISKĀ VEIDĀ STIPRINĀT IMUNITĀTI, UZTURĀ LIETOJOT BIŠU MAIZI UN MEDUS PRODUKTUS

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug interese par dabīgiem, nepārstrādātiem un funkcionāliem pārtikas produktiem. Arvien biežāk izvēlamies dabīgu pārtiku ar augstu uzturvērtību un potenciālu uzlabot veselību, pasargāt no dažāda veida saslimšanām. Īpaši populāri pēdējos gados kļuvuši tādi biškopības produkti kā ziedputekšņi, bišu maize, propoliss un peru pieniņš. Ne velti šie produkti tiek uzskatīti par funkcionālo pārtiku, kas palielina uzturvērtību un pozitīvi ietekmē cilvēka fizioloģisko un psiholoģisko veselību.

Šoreiz uzmanības centrā bišu maize, kura pēdējos gados kļuvusi īpaši populāra. Pieaugot interesei par šo unikālo produktu un tā īpašībām, pēdējos gados tapuši jauni zinātniskie pētījumi, kuri apstiprina bišu maizes labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. 

Bišu maize ir fermentēti ziedputekšņi, kuru sastāvā ir pienskābās baktērijas un raugi, kas ļauj notikt dabiskai produkta fermentācijai stropā. Bišu maize tiek uzskatīta par galveno olbaltumvielu avotu peru (jauno bišu) barošanai. Kopš senseniem laikiem dažās kultūrās bišu maizi izmanto gan uzturā, gan ārstniecībā.

Līdztekus bišu maizei, arī ziedputekšņi tiek uzskatīti par vienu no iedarbīgākajiem dabiskas izcelsmes uztura bagātinātājiem. Šis dabīgais produkts ir ziedu putekšņu aglutinācijas rezultāts, iegūts no nektāra, medus un bišu siekalu dziedzeru izdalījumiem.

Gan bišu maizes, gan ziedputekšņu bioaktīvais sastāvs  - ogļhidrātu, fermentu, vitamīnu, taukskābju, neaizvietojamo aminoskābju un karotinoīdu daudzums ir atkarīgs no bišu ziedputekšņu botāniskās un ģeogrāfiskās izcelsmes, kura mūsu platuma grādos ir īpāši pateicīga un daudzveidīga.  Metabolītu dažādība padara šos produktu atšķiramus no citiem bišu produktiem un izmantojamus visdažādākajos medicīniskos un ārstnieciskos nolūkos. (1, 2)

Gan bišu maizes, gan ziedputekšņu uzturvielu (augsts lipīdu, olbaltumvielu, ogļhidrātu daudzums) un minerālvielu (Ca, Mg, Fe, Zn, Cu) sastāvs liecina, ka ziedputekšņus var uzskatīt par vērtīgu pārtiku un barību. 

Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka ziedputekšņu bioloģiski aktīvajām vielām – apigenīnam, kvercetīnam, feniletiķskābei, kofeīnskābei, kanēļskābei u. c. – var piemist spēcīga pretmikrobu, antioksidantu, pretvēža, kardioprotektoru, hepatoprotektoru vai detoksikatoru iedarbība. Turklāt ir konstatēts, ka šī produkta lietošana ikdienā var palīdzēt uzlabot acu, ādas, sirds, asinsvadu un resnās zarnas darbību. (3, 4)

Tā kā bišu maize ir bišu savākto ziedputekšņu pienskābās fermentācijas rezultāts, šis unikālais produkts izceļas ar augstāku uzturvērtību un labāku sagremojamību nekā ziedputekšņi, jo fermentācijas procesā daļēji tiek sagrautas ziedputekšņu šūnu sieniņas.

Saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem bišu maizes ķīmiskais sastāvs bioķīmiski ir līdzīgs ziedputekšņiem, tomēr bišu maizē ir vairāk ogļhidrātu un fermentu, tā ir bagātāka ar K un B grupas vitamīniem, bet tajā ir mazāk olbaltumvielu un tauku, un pienskābes dēļ tajā ir zemāka pH vērtība. (5, 6, 7)

Bišu ziedputekšņi atšķiras no citiem bišu produktiem ar augstāku Ca un Mg saturu. (8)

Tā kā bišu maize un ziedputekšņi satur daudz taukskābju un dažādas olbaltumvielas, šie produkti tiek uzskatīti par labvēlīgiem cilvēka uzturā un veselībā.

Šos dabiskos produktu, pateicoties to bioķīmiskajai daudzveidībai, iesaka imunitātes sistēmas uzlabošanai, gremošanas sistēmas darbības regulēšanai, pretmikrobu, pretnovecošanās un pretanēmiskai darbībai. Turklāt tas pozitīvi ietekmē endokrīnās un nervu sistēmas funkcijas, audu reģenerāciju un dažādu toksīnu formu izvadīšanu. (9, 10, 11) 

Ir pierādīts, ka bišu maizei piemīt pretmikrobu, antioksidantu, antiradikāļu, pretvēža un pretiekaisuma iedarbība. Bišu maizes galvenās ķīmiskās sastāvdaļas ir ogļhidrāti, olbaltumvielas un vitamīni, kā arī minerālvielas, taukskābes un citas vielas, piemēram, fermenti, dabīgās antibiotikas, antioksidanti un hormoni. Bišu maize tiek uzskatīta par labvēlīgu uztura bagātinātāju. Pēdējos gados vērojama liela interese par bišu maizes izmantošanu daudzu slimību ārstēšanai. (12)

Papildinot medu ar citiem bišu produktiem, piemēram, bišu maizi, propolisu, ziedputekšņiem, ievērojami palielinājās kopējais fenola un flavonoīdu saturs, kā arī antiradikāļu aktivitāte un reducējošā spēja, un vislielākā ietekme tika konstatēta, pievienojot bišu maizi. (13)

Salīdzinot ar sintētiski radītiem produktiem (vitamīniem, uztura bagātinātājiem), bišu maizei ir ļoti augsta bioloģiskā pieejamība. Citiem vārdiem sakot, lielāks daudzums barības vielu tiek  uzsūktas gremošanas traktā. Ja salīdzinām ziedputekšņus un bišu maizi, tad organisms absorbē vairāk barības vielu tieši no bišu maizes, jo ziedputekšņiem ir daudzslāņaina ārējā struktūra, kas ierobežo uzturvielu uzsūkšanos organismā. Cilvēka gremošanas sistēmas fermenti nespēj pārvarēt šo barjeru. Tomēr bišu maize organismam ir daudz pieejamāka – par fermentāciju atbildīgie mikrobi noārda šo ārējo ziedputekšņu slāni un tādējādi palielina uzturvielu uzsūkšanos un biopieejamību.

Kopā ar zināmajiem bišu produktiem – peru pieniņu un medu – bišu maize varētu būt nākamā “zelta raktuve”, kas izmantojama pārtikas rūpniecībā un zāļu atklāšanā.

Kādos daudzumos un kā pareizi lietot ziedputekšņus un bišu maizi?!

Pieaugušajiem ziedputekšņus jālieto 3–5 tējkarotes dienā (bērniem 1–2 tējkarotes). Tos parasti iesaka lietot pirms ēšanas. Ārstēšanas kursa ilgums ir 1–3 mēneši, bet to var atkārtot 2–4 reizes gadā. Vispiemērotākais ārstēšanas periods ir no ziemas līdz pavasarim un no vasaras līdz rudenim. Parasti mazāku ziedputekšņu devu lieto kombinētajā terapijā, līdztekus citiem medikamentiem un hronisku slimību gadījumā. (14, 15)

Bišu maizi, kas ir spēcīgākas iedarbības produkts nekā ziedputekšņi, parasti lieto mazākā daudzumā vai īsāku laiku. Rumāņu pētnieki hroniska hepatīta terapijā guva vienādus rezultātus, lietojot 30 g bišu maizi dienā mēneša laikā un ziedputekšņus tieši tādā pašā devā 3 mēnešus.

Lai palielinātu organisma sagremojamības spējas, putekšņu graudi tiek sasmalcināti, tos samaļot vai aplejot ar siltu ūdeni. Ūdens vidē ziedputekšņu graudiņi uzbriest un pēc 2–3 stundām saplaisā, tādējādi pāršķeļot daudzslāņaino ārējo struktūru un atbrīvojot savas vērtīgās uzturvielas. (16)

Rezumējot jāuzsver, ka nesasmalcinātus ziedputekšņus, rūpīgi sakošļājot pirms norīšanas, organisms izmanto tikai aptuveni 10–15 % apmērā. Pēc mehāniskas smalcināšanas vai dabiskas izdalīšanās (bišu maizes fermentācijas procesā) bioloģisko putekšņu pieejamība palielinās līdz 60–80 %. (17, 18, 19) 

“Jā” dabiskai pārtikai

Bišu maize kļuvusi aktuāla, reaģējot uz pašreizējo izpratni par veselību un uzturu – dabīgi pārtikas avoti vienmēr ir labāki. To ražo bites, kas apstrādā ziedputekšņus un atstāj tos medus šūnās, līdz tie fermentējas. Pēc tam bites kā barības avotu izmanto bišu maizi, jo tā ir vieglāk sagremojama un satur vairāk barības vielu. Tieši tāpēc bišu maize kļuvusi populāra arī cilvēku uzturā.

Bišu maize satur ļoti daudz olbaltumvielu un polinepiesātināto taukskābju. Tajā ir arī tādi mikroelementi kā kālijs, kalcijs, fosfors, mangāns, magnijs un daudzi citi. Atšķirībā no ziedputekšņiem, bišu maize satur arī tik ļoti nepieciešamo K vitamīnu. Tā ir arī fitonutrientu, īpaši flavonoīdu un karotinoīdu, avots, kam piemīt pretiekaisuma un antioksidanta potenciāls.

Īsāk sakot, bišu maize ir lielisks uzturvielu avots, kas ir viegli pieejams cilvēka uzturā. Tā ir arī probiotiku (labo baktēriju) avots un ir fermentēts pārtikas produkts. To ir droši lietot uzturā, un tā labvēlīgi ietekmē veselību. Ir pieejami daži klīniskie pētījumi un daudzi in vivo un in vitro pētījumi, kuri izpētījuši bišu maizes lietošanas formu un tās biopieejamību cilvēka organismam. 

_______________________________________________________________

Raksts tapis, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un avotiem: